Lieki kilogrami uzkrājas pakāpeniski, un cilvēka organisms tam pielāgojas, tāpēc to kaitīgā ietekme neparādās uzreiz. Pat tie, kam ir liekais svars, ne vienmēr veic pasākumus, lai kontrolētu savu svaru, kaut arī aptaukošanās ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām. Un tie, kas mēģinājuši to darīt paši vai ar dietologa palīdzību, bieži vien ir vīlušies, jo pēc 10 kg zaudēšanas atkal pieņemas 15 kg.
2023 gada Lietuvas veselības stāvokļa pārskatā norādīts, ka 2019. gadā pieaugušo skaits, kas cieš no aptaukošanās, palielinājās līdz 18 % un pārsniedza Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju. Tomēr mūs satrauc ne tikai fakts, ka gandrīz katrs piektais pieaugušais mūsu valstī ir aptaukojies, bet arī tas, ka aptaukošanās veicina novēršamus nāves gadījumus. Lietuva ir viena no valstīm ar augstāko mirstības rādītāju ES, ņemot vērā nāves gadījumus, kurus varētu novērst ar profilakses un veselības aprūpes pasākumiem. 2020. gadā novēršamā mirstība pieauga līdz 340 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – ES vidējais rādītājs ir 180 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tajā pašā pārskatā arī norādīts, ka aptuveni 44 % no visiem 2019. gadā Lietuvā reģistrētajiem nāves gadījumiem varētu būt saistīti ar uzvedības un vides riska faktoriem. Aptuveni 25 % no visiem nāves gadījumiem (9500 nāves gadījumi) bija saistīti ar uztura riska faktoriem (tostarp zemu augļu un dārzeņu patēriņu, augstu cukura un sāls uzņemšanu). Šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā ES vidējais rādītājs, kur uztura riska faktori bija cēlonis 17 % nāves gadījumu.
Kāpēc aptaukošanās ir tik bīstama? Aptaukošanās veicina sirds un asinsvadu slimības (arteriālo hipertensiju, koronāro sirds slimību), diabētu, aterosklerozi, žultsakmeņus, taukainu aknu, osteoartrītu (locītavu slimības), dziļo vēnu trombozi, miega apnoju un neauglību. Aptaukošanās palielina insulta risku un var izraisīt tādu pašu smadzeņu neirodeģenerāciju kā Alcheimera slimība.
Aptaukotiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar vairāk nekā 18 veidu vēzi (krūts, dzemdes, resnās zarnas, žultspūšļa, kuņģa, barības vada, aknu, aizkuņģa dziedzera, olnīcu, nieru, prostatas u. c.), un, ja viņi saslimst ar vēzi, prognoze un mirstības risks ir sliktāks. Aptaukotie cilvēki parasti cieš nevis no vienas, bet no vairākām hroniskām slimībām. Visbiežāk sastopamās ir arterālā hipertensija, diabēts, locītavu un mugurkaula slimības, kā arī depresija.
Perspektīva palikt četrās sienās bija nepieņemama.” Jūratė uzskata, ka viņas svara zaudēšanas ceļš ir līdzīgs daudzu sieviešu ceļam: “Iespējams, ka, tāpat kā visiem, arī man jaunībā apļveida figūra netraucēja. Gadu gaitā kilogrami turpināja krāties. Pēc katras dzemdības es pieņēmos par 10 vai vairāk kilogramiem. Bet es nejutu nekādas sāpes vai ierobežojumus savas svara dēļ: apmeklēju līnijdejas, nedēļas nogales pavadīju mūsu lauku mājā un kopu puķu dobes. Slimības parādījās pakāpeniski: vispirms augsts asinsspiediens un zāles tā kontrolei, tad diabēts – un vēl vairāk zāles. Protams, es mēģināju zaudēt vismaz dažus kilogramus: izmēģināju dažādas diētas, pārtrauktu ēšanu, bet svars turpināja pieaugt. Sapratu, ka man jāvēršas pie speciālistiem un noteikti jāsamazina svars, kad sāka stipri sāpēt ceļgalu locītavas. Zāles praktiski nelīdzēja, katrs solis bija sāpīgs. Braucieni uz mūsu lauku māju kļuva par moku, nemaz nerunājot par dejošanu. Ārsts paskaidroja, ka manas ķermeņa masas un mehāniskās pārslodzes dēļ ceļgalu locītavu skrimšļi ir nolietojušies un nepieciešama operācija. Vienlaikus viņš brīdināja, ka man ir jāsamazinā svars, jo citādi nolietosies arī citi locītavas, un pat aizstātā locītava ātrāk nolietosies liekā svara dēļ. Tajā laikā mans svars bija 105 kg (augums 162 cm). Es izvēlējos ceļgala endoprotezēšanu un vienlaikus sāku meklēt veidus, kā efektīvi samazināt svaru. Sapratu, ka palīdzēt var tikai operācija. Meklēju informāciju par to, kuras iestādes veic šādas operācijas. Atradu informāciju, ka šodien aptaukošanos var ārstēt endoskopiski, tas ir, pat bez mazajiem griezumiem, ko veic laparoskopijas laikā. Pieteicos uz konsultāciju pie ķirurga, medicīnas komisija novērtēja manu veselības stāvokli, motivāciju un gatavību veikt radikālas izmaiņas dzīvesveidā pēc operācijas. Patiesībā jau tolaik es biju diezgan motivēta, jo perspektīva ciest sāpes, dzīvot četrās sienās un būt atkarīgai no citiem man vispār nepatika. Šodien, vairāk nekā 1,5 gadus pēc operācijas un atzīmējot savu 50. dzimšanas dienu, es sapratu, ka lēmums radikāli ārstēt aptaukošanos bija labākais dāvinājums sev. Es sveru 82 kg un neplānoju apstāties, jo, redzot rezultātus, mana motivācija ir tikai pastiprinājusies. Turklāt es nelietoju zāles pret augstu asinsspiedienu un mazāk zāles diabēta ārstēšanai.”
Kas padara endoskopisko kuņģa samazināšanu pievilcīgu? Viens no endoskopiskās kuņģa samazināšanas pionieriem Lietuvā, Klaipēdas Universitātes slimnīcas filiāles „Jūrininkų ligoninė” ķirurgs Olegas Deduchovas norāda, ka ir svarīgi pacientam izskaidrot gan procedūru, gan to, kas viņu sagaida pēc procedūras, kā viņš jutīsies, kā būs jāēst un cik ātri un cik daudz svara var zaudēt. Tāpēc pacienti vispirms tiek konsultēti ar medicīnas speciālistu komandu: ģimenes ārstu, dietologu, ķirurgu, endokrinologu un psihologu. „Endoskopiskās kuņģa samazināšanas paredzamais efekts ir aptuveni 20 % no kopējās ķermeņa masas. Mēs esam priecīgi, ka mūsu pacienti ziņo par 30–60 kg svara zudumu. Liela šīs operācijas priekšrocība ir tā, ka endoskopiskā kuņģa samazināšana ir vērsta uz ilgtermiņa efektu un lielāku svara zudumu,” norāda ķirurgs. Pacienti visbiežāk interesējas par procedūru un komplikāciju risku. „Endoskopiskās procedūras laikā kuņģis tiek salocīts un saspiests no iekšpuses, veidojot „cauruli” ar speciālu, vienreiz lietojamu ierīci, kas piestiprināta endoskopam. Tas samazina kuņģa tilpumu, kas var uzņemt apmēram 150 ml pārtikas/šķidruma. Tas neļauj ēst daudz. Tomēr tas nav vienīgais svarīgais aspekts. Galvenie darbības mehānismi ir ne tikai tas, ka kuņģī ietilpst mazāk pārtikas, bet arī tas, ka tā iztukšošanās palēninās, tādējādi sāta sajūta saglabājas ilgāk. Šai inovatīvajai metodei ir mazāks komplikāciju risks, nav pēcoperācijas operācijas brūču. Endoskopiskai kuņģa samazināšanai, pateicoties tās specifikai, ir vismazāk blakusparādību salīdzinājumā ar citām kuņģa samazināšanas ķirurģiskajām metodēm, kas ir invazīvas. Tā ir 10 reizes drošāka nekā ķirurģiskas operācijas,” eksperts dalās zinātniski pierādītā informācijā.
Samazinot svaru, uzlabojas arī blakus saslimšanas. Daudziem cilvēkiem normalizējas asinsspiediens vai ir nepieciešams mazāk medikamentu tā kontrolei. Cukura diabēta pacientiem uzlabojas glikozes līmeņa kontrole, daži pacienti pilnībā izveseļojas, bet citiem ir nepieciešamas mazākas medikamentu devas, lai uzturētu cukura līmeni asinīs. Uzlabojas miega kvalitāte, locītavas tiek mazāk noslogotas, tādējādi mazinās sāpes un pacients kļūst kustīgāks. “Viss ir savstarpēji saistīts. Procedūras mērķis ir ne tikai samazināt svaru, bet arī uzlabot ar lieko svaru vai aptaukošanos saistīto slimību kontroli,” uzsver O. Deduchovas.
Kāda veida pēcoperācijas aprūpe ir nepieciešama? Saskaņā ar O. Deduchovas teikto, pacientiem ir plānots veikt novērošanu 2 gadu garumā. Šobrīd aptuveni 2/3 no viņiem ievēro šo plānu: apmeklē dietologus, veic asins analīzes un tiek novēroti, vai nav kādu uzturvielu deficīts. Uzturs tiek pielāgots atbilstoši nepieciešamībai. „Mūsu pacienti ir motivēti, un tas nodrošina labus rezultātus. Tomēr prakse rāda, ka pēc 1–2 gadiem svars var sākt palielināties. Tāpēc ir ļoti svarīgi konsekventi ievērot ieteikumus, jo kuņģa samazināšana ir tikai sākums veselīgākam dzīvesveidam, un tam jākļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Ir svarīgi izveidot labas ieradumus, kas, redzot pozitīvas izmaiņas, kļūst vienkārši un patīkami,” uzsver ķirurgs.
Kam un kad šī procedūra ir ieteicama? Ārsts norāda, ka pacientiem ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) virs 30 ir jākonsultējas par kuņģa samazināšanu. It īpaši, ja personai jau ir blakus saslimšanas. “No otras puses, pat ja nav blakus saslimšanu, bet ĶMI ir virs 30, ir nepieciešama konsultācija. Es mudinu cilvēkus vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem un sākt aptaukošanās ārstēšanu pēc iespējas ātrāk, negaidīt un nepieņemties svarā. Jo zemāks aptaukošanās pakāpe, jo vieglāka un efektīvāka ārstēšana, jo mazāks citu blakus saslimšanu risks,” mudina ķirurgs.