Lieki kilogrami uzkr\u0101jas pak\u0101peniski, un cilv\u0113ka organisms tam piel\u0101gojas, t\u0101p\u0113c to kait\u012bg\u0101 ietekme nepar\u0101d\u0101s uzreiz. Pat tie, kam ir liekais svars, ne vienm\u0113r veic pas\u0101kumus, lai kontrol\u0113tu savu svaru, kaut ar\u012b aptauko\u0161an\u0101s ir riska faktors vair\u0101k nek\u0101 200 slim\u012bb\u0101m. Un tie, kas m\u0113\u0123in\u0101ju\u0161i to dar\u012bt pa\u0161i vai ar dietologa pal\u012bdz\u012bbu, bie\u017ei vien ir v\u012blu\u0161ies, jo p\u0113c 10 kg zaud\u0113\u0161anas atkal pie\u0146emas 15 kg.<\/p>\n\n\n\n
2023 gada Lietuvas vesel\u012bbas st\u0101vok\u013ca p\u0101rskat\u0101 nor\u0101d\u012bts, ka 2019. gad\u0101 pieaugu\u0161o skaits, kas cie\u0161 no aptauko\u0161an\u0101s, palielin\u0101j\u0101s l\u012bdz 18 % un p\u0101rsniedza Eiropas Savien\u012bbas (ES) vid\u0113jo r\u0101d\u012bt\u0101ju. Tom\u0113r m\u016bs satrauc ne tikai fakts, ka gandr\u012bz katrs piektais pieaugu\u0161ais m\u016bsu valst\u012b ir aptaukojies, bet ar\u012b tas, ka aptauko\u0161an\u0101s veicina nov\u0113r\u0161amus n\u0101ves gad\u012bjumus. Lietuva ir viena no valst\u012bm ar augst\u0101ko mirst\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ju ES, \u0146emot v\u0113r\u0101 n\u0101ves gad\u012bjumus, kurus var\u0113tu nov\u0113rst ar profilakses un vesel\u012bbas apr\u016bpes pas\u0101kumiem. 2020. gad\u0101 nov\u0113r\u0161am\u0101 mirst\u012bba pieauga l\u012bdz 340 n\u0101ves gad\u012bjumiem uz 100 000 iedz\u012bvot\u0101ju. Sal\u012bdzin\u0101jumam \u2013 ES vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js ir 180 gad\u012bjumi uz 100 000 iedz\u012bvot\u0101ju. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 p\u0101rskat\u0101 ar\u012b nor\u0101d\u012bts, ka aptuveni 44 % no visiem 2019. gad\u0101 Lietuv\u0101 re\u0123istr\u0113tajiem n\u0101ves gad\u012bjumiem var\u0113tu b\u016bt saist\u012bti ar uzved\u012bbas un vides riska faktoriem. Aptuveni 25 % no visiem n\u0101ves gad\u012bjumiem (9500 n\u0101ves gad\u012bjumi) bija saist\u012bti ar uztura riska faktoriem (tostarp zemu aug\u013cu un d\u0101rze\u0146u pat\u0113ri\u0146u, augstu cukura un s\u0101ls uz\u0146em\u0161anu). \u0160is r\u0101d\u012bt\u0101js ir iev\u0113rojami augst\u0101ks nek\u0101 ES vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js, kur uztura riska faktori bija c\u0113lonis 17 % n\u0101ves gad\u012bjumu.
<\/p>\n\n\n\n
K\u0101p\u0113c aptauko\u0161an\u0101s ir tik b\u012bstama? Aptauko\u0161an\u0101s veicina sirds un asinsvadu slim\u012bbas (arteri\u0101lo hipertensiju, koron\u0101ro sirds slim\u012bbu), diab\u0113tu, aterosklerozi, \u017eultsakme\u0146us, taukainu aknu, osteoartr\u012btu (loc\u012btavu slim\u012bbas), dzi\u013co v\u0113nu trombozi, miega apnoju un neaugl\u012bbu. Aptauko\u0161an\u0101s palielina insulta risku un var izrais\u012bt t\u0101du pa\u0161u smadze\u0146u neirode\u0123ener\u0101ciju k\u0101 Alcheimera slim\u012bba.<\/p>\n\n\n\n
Aptaukotiem cilv\u0113kiem ir liel\u0101ks risks saslimt ar vair\u0101k nek\u0101 18 veidu v\u0113zi (kr\u016bts, dzemdes, resn\u0101s zarnas, \u017eultsp\u016b\u0161\u013ca, ku\u0146\u0123a, bar\u012bbas vada, aknu, aizku\u0146\u0123a dziedzera, oln\u012bcu, nieru, prostatas u. c.), un, ja vi\u0146i saslimst ar v\u0113zi, prognoze un mirst\u012bbas risks ir slikt\u0101ks. Aptaukotie cilv\u0113ki parasti cie\u0161 nevis no vienas, bet no vair\u0101k\u0101m hronisk\u0101m slim\u012bb\u0101m. Visbie\u017e\u0101k sastopam\u0101s ir arter\u0101l\u0101 hipertensija, diab\u0113ts, loc\u012btavu un mugurkaula slim\u012bbas, k\u0101 ar\u012b depresija.<\/p>\n\n\n\n
Perspekt\u012bva palikt \u010detr\u0101s sien\u0101s bija nepie\u0146emama.” J\u016brat\u0117 uzskata, ka vi\u0146as svara zaud\u0113\u0161anas ce\u013c\u0161 ir l\u012bdz\u012bgs daudzu sievie\u0161u ce\u013cam: “Iesp\u0113jams, ka, t\u0101pat k\u0101 visiem, ar\u012b man jaun\u012bb\u0101 ap\u013cveida fig\u016bra netrauc\u0113ja. Gadu gait\u0101 kilogrami turpin\u0101ja kr\u0101ties. P\u0113c katras dzemd\u012bbas es pie\u0146\u0113mos par 10 vai vair\u0101k kilogramiem. Bet es nejutu nek\u0101das s\u0101pes vai ierobe\u017eojumus savas svara d\u0113\u013c: apmekl\u0113ju l\u012bnijdejas, ned\u0113\u013cas nogales pavad\u012bju m\u016bsu lauku m\u0101j\u0101 un kopu pu\u0137u dobes. Slim\u012bbas par\u0101d\u012bj\u0101s pak\u0101peniski: vispirms augsts asinsspiediens un z\u0101les t\u0101 kontrolei, tad diab\u0113ts \u2013 un v\u0113l vair\u0101k z\u0101les. Protams, es m\u0113\u0123in\u0101ju zaud\u0113t vismaz da\u017eus kilogramus: izm\u0113\u0123in\u0101ju da\u017e\u0101das di\u0113tas, p\u0101rtrauktu \u0113\u0161anu, bet svars turpin\u0101ja pieaugt. Sapratu, ka man j\u0101v\u0113r\u0161as pie speci\u0101listiem un noteikti j\u0101samazina svars, kad s\u0101ka stipri s\u0101p\u0113t ce\u013cgalu loc\u012btavas. Z\u0101les praktiski nel\u012bdz\u0113ja, katrs solis bija s\u0101p\u012bgs. Braucieni uz m\u016bsu lauku m\u0101ju k\u013cuva par moku, nemaz nerun\u0101jot par dejo\u0161anu. \u0100rsts paskaidroja, ka manas \u0137erme\u0146a masas un meh\u0101nisk\u0101s p\u0101rslodzes d\u0113\u013c ce\u013cgalu loc\u012btavu skrim\u0161\u013ci ir nolietoju\u0161ies un nepiecie\u0161ama oper\u0101cija. Vienlaikus vi\u0146\u0161 br\u012bdin\u0101ja, ka man ir j\u0101samazin\u0101 svars, jo cit\u0101di nolietosies ar\u012b citi loc\u012btavas, un pat aizst\u0101t\u0101 loc\u012btava \u0101tr\u0101k nolietosies liek\u0101 svara d\u0113\u013c. Taj\u0101 laik\u0101 mans svars bija 105 kg (augums 162 cm). Es izv\u0113l\u0113jos ce\u013cgala endoprotez\u0113\u0161anu un vienlaikus s\u0101ku mekl\u0113t veidus, k\u0101 efekt\u012bvi samazin\u0101t svaru. Sapratu, ka pal\u012bdz\u0113t var tikai oper\u0101cija. Mekl\u0113ju inform\u0101ciju par to, kuras iest\u0101des veic \u0161\u0101das oper\u0101cijas. Atradu inform\u0101ciju, ka \u0161odien aptauko\u0161anos var \u0101rst\u0113t endoskopiski, tas ir, pat bez mazajiem griezumiem, ko veic laparoskopijas laik\u0101. Pieteicos uz konsult\u0101ciju pie \u0137irurga, medic\u012bnas komisija nov\u0113rt\u0113ja manu vesel\u012bbas st\u0101vokli, motiv\u0101ciju un gatav\u012bbu veikt radik\u0101las izmai\u0146as dz\u012bvesveid\u0101 p\u0113c oper\u0101cijas. Paties\u012bb\u0101 jau tolaik es biju diezgan motiv\u0113ta, jo perspekt\u012bva ciest s\u0101pes, dz\u012bvot \u010detr\u0101s sien\u0101s un b\u016bt atkar\u012bgai no citiem man visp\u0101r nepatika. \u0160odien, vair\u0101k nek\u0101 1,5 gadus p\u0113c oper\u0101cijas un atz\u012bm\u0113jot savu 50. dzim\u0161anas dienu, es sapratu, ka l\u0113mums radik\u0101li \u0101rst\u0113t aptauko\u0161anos bija lab\u0101kais d\u0101vin\u0101jums sev. Es sveru 82 kg un nepl\u0101noju apst\u0101ties, jo, redzot rezult\u0101tus, mana motiv\u0101cija ir tikai pastiprin\u0101jusies. Turkl\u0101t es nelietoju z\u0101les pret augstu asinsspiedienu un maz\u0101k z\u0101les diab\u0113ta \u0101rst\u0113\u0161anai.”<\/p>\n\n\n\n
Kas padara endoskopisko ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161anu pievilc\u012bgu? Viens no endoskopisk\u0101s ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161anas pionieriem Lietuv\u0101, Klaip\u0113das Universit\u0101tes slimn\u012bcas fili\u0101les \u201eJ\u016brinink\u0173 ligonin\u0117\u201d \u0137irurgs Olegas Deduchovas nor\u0101da, ka ir svar\u012bgi pacientam izskaidrot gan proced\u016bru, gan to, kas vi\u0146u sagaida p\u0113c proced\u016bras, k\u0101 vi\u0146\u0161 jut\u012bsies, k\u0101 b\u016bs j\u0101\u0113st un cik \u0101tri un cik daudz svara var zaud\u0113t. T\u0101p\u0113c pacienti vispirms tiek konsult\u0113ti ar medic\u012bnas speci\u0101listu komandu: \u0123imenes \u0101rstu, dietologu, \u0137irurgu, endokrinologu un psihologu. \u201eEndoskopisk\u0101s ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161anas paredzamais efekts ir aptuveni 20 % no kop\u0113j\u0101s \u0137erme\u0146a masas. M\u0113s esam priec\u012bgi, ka m\u016bsu pacienti zi\u0146o par 30\u201360 kg svara zudumu. Liela \u0161\u012bs oper\u0101cijas priek\u0161roc\u012bba ir t\u0101, ka endoskopisk\u0101 ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161ana ir v\u0113rsta uz ilgtermi\u0146a efektu un liel\u0101ku svara zudumu,\u201d nor\u0101da \u0137irurgs. Pacienti visbie\u017e\u0101k interes\u0113jas par proced\u016bru un komplik\u0101ciju risku. \u201eEndoskopisk\u0101s proced\u016bras laik\u0101 ku\u0146\u0123is tiek saloc\u012bts un saspiests no iek\u0161puses, veidojot \u201ecauruli\u201d ar speci\u0101lu, vienreiz lietojamu ier\u012bci, kas piestiprin\u0101ta endoskopam. Tas samazina ku\u0146\u0123a tilpumu, kas var uz\u0146emt apm\u0113ram 150 ml p\u0101rtikas\/\u0161\u0137idruma. Tas ne\u013cauj \u0113st daudz. Tom\u0113r tas nav vien\u012bgais svar\u012bgais aspekts. Galvenie darb\u012bbas meh\u0101nismi ir ne tikai tas, ka ku\u0146\u0123\u012b ietilpst maz\u0101k p\u0101rtikas, bet ar\u012b tas, ka t\u0101 iztuk\u0161o\u0161an\u0101s pal\u0113nin\u0101s, t\u0101d\u0113j\u0101di s\u0101ta saj\u016bta saglab\u0101jas ilg\u0101k. \u0160ai inovat\u012bvajai metodei ir maz\u0101ks komplik\u0101ciju risks, nav p\u0113coper\u0101cijas oper\u0101cijas br\u016b\u010du. Endoskopiskai ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161anai, pateicoties t\u0101s specifikai, ir vismaz\u0101k blakuspar\u0101d\u012bbu sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar cit\u0101m ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161anas \u0137irur\u0123iskaj\u0101m metod\u0113m, kas ir invaz\u012bvas. T\u0101 ir 10 reizes dro\u0161\u0101ka nek\u0101 \u0137irur\u0123iskas oper\u0101cijas,” eksperts dal\u0101s zin\u0101tniski pier\u0101d\u012bt\u0101 inform\u0101cij\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Samazinot svaru, uzlabojas ar\u012b blakus saslim\u0161anas. Daudziem cilv\u0113kiem normaliz\u0113jas asinsspiediens vai ir nepiecie\u0161ams maz\u0101k medikamentu t\u0101 kontrolei. Cukura diab\u0113ta pacientiem uzlabojas glikozes l\u012bme\u0146a kontrole, da\u017ei pacienti piln\u012bb\u0101 izvese\u013cojas, bet citiem ir nepiecie\u0161amas maz\u0101kas medikamentu devas, lai uztur\u0113tu cukura l\u012bmeni asin\u012bs. Uzlabojas miega kvalit\u0101te, loc\u012btavas tiek maz\u0101k noslogotas, t\u0101d\u0113j\u0101di mazin\u0101s s\u0101pes un pacients k\u013c\u016bst kust\u012bg\u0101ks. “Viss ir savstarp\u0113ji saist\u012bts. Proced\u016bras m\u0113r\u0137is ir ne tikai samazin\u0101t svaru, bet ar\u012b uzlabot ar lieko svaru vai aptauko\u0161anos saist\u012bto slim\u012bbu kontroli,” uzsver O. Deduchovas.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101da veida p\u0113coper\u0101cijas apr\u016bpe ir nepiecie\u0161ama? Saska\u0146\u0101 ar O. Deduchovas teikto, pacientiem ir pl\u0101nots veikt nov\u0113ro\u0161anu 2 gadu garum\u0101. \u0160obr\u012bd aptuveni 2\/3 no vi\u0146iem iev\u0113ro \u0161o pl\u0101nu: apmekl\u0113 dietologus, veic asins anal\u012bzes un tiek nov\u0113roti, vai nav k\u0101du uzturvielu defic\u012bts. Uzturs tiek piel\u0101gots atbilsto\u0161i nepiecie\u0161am\u012bbai. \u201eM\u016bsu pacienti ir motiv\u0113ti, un tas nodro\u0161ina labus rezult\u0101tus. Tom\u0113r prakse r\u0101da, ka p\u0113c 1\u20132 gadiem svars var s\u0101kt palielin\u0101ties. T\u0101p\u0113c ir \u013coti svar\u012bgi konsekventi iev\u0113rot ieteikumus, jo ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161ana ir tikai s\u0101kums vesel\u012bg\u0101kam dz\u012bvesveidam, un tam j\u0101k\u013c\u016bst par neat\u0146emamu dz\u012bves sast\u0101vda\u013cu. Ir svar\u012bgi izveidot labas ieradumus, kas, redzot pozit\u012bvas izmai\u0146as, k\u013c\u016bst vienk\u0101r\u0161i un pat\u012bkami,\u201d uzsver \u0137irurgs.<\/p>\n\n\n\n
Kam un kad \u0161\u012b proced\u016bra ir ieteicama? \u0100rsts nor\u0101da, ka pacientiem ar \u0137erme\u0146a masas indeksu (\u0136MI) virs 30 ir j\u0101konsult\u0113jas par ku\u0146\u0123a samazin\u0101\u0161anu. It \u012bpa\u0161i, ja personai jau ir blakus saslim\u0161anas. “No otras puses, pat ja nav blakus saslim\u0161anu, bet \u0136MI ir virs 30, ir nepiecie\u0161ama konsult\u0101cija. Es mudinu cilv\u0113kus v\u0113rsties p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas pie speci\u0101listiem un s\u0101kt aptauko\u0161an\u0101s \u0101rst\u0113\u0161anu p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k, negaid\u012bt un nepie\u0146emties svar\u0101. Jo zem\u0101ks aptauko\u0161an\u0101s pak\u0101pe, jo viegl\u0101ka un efekt\u012bv\u0101ka \u0101rst\u0113\u0161ana, jo maz\u0101ks citu blakus saslim\u0161anu risks,” mudina \u0137irurgs.<\/p>\n\n\n\n